“Pagaidi, es tūlīt paskatīšos…” jeb digitālā amnēzija

Vairāk, ātrāk, labāk…?

Tehnoloģijas atvieglo mūsu dzīvi! Iekārtas pļauj zāli, mazgā traukus, grīdas un logus. Virkne pakalpojumu ir pāris klikšķu attālumā (piemēram, pārtikas preču piegāde, maksājumu veikšana, taksometra pakalpojumi u.c.) no to saņemšanas. Jā, vienīgi tā gaidīšana prasa zināmus laika resursus, bet gan zinātnieki un inženieri parūpēsies par to, lai nākotnē mēs pakalpojumus un preces saņemtu vēl ātrāk - līdzīgi, kā programmās (“Spotify”, “Netflix”, u.c.), kurās varam ātri mainīt pakalpojumu saturu, kuru patērējam. Tehnoloģijas ļauj mums paspēt izdarīt pēc iespējas vairāk, ātrāk un labāk(bet vai tiešām?). Vēl vairāk - tās vienkārši daudz ko izdara mūsu vietā, un tieši tāpēc ir svarīgi runāt arī par to, kā tehnoloģiskā attīstība ietekmē, piemēram, mūsu kognitīvās funkcijas. Starp lēmumu pieņemšanu, problēmrisināšanu, uzmanību un vēl citām, šoreiz vēlos pievērst vairāk uzmanības tieši atmiņai.

Psiholoģiskais fenomens - digitālā amnēzija

Internets ir mūsdienu cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa, un viens no tā visu laiku lielākajiem resursiem ir meklētājprogrammas - “Google”, “Yahoo” un citas. Pasaules ziņas, dzeltenā prese, matemātiskas formulas un enciklopēdiski fakti – jebkura informācija ir burtiski rokas stiepiena attālumā. Protams, ka ir patīkami, ka visu informāciju varam ātri atrast - tas sniedz gandrīz neierobežotas iespējas. Tomēr būtiska ir arī medaļas otra puse - tas, ka šāda veida informācijas meklēšana pavērusi ceļu psiholoģiskam fenomenam, kas pazīstams kā “Google” efekts (dēvēts arī par digitālo amnēziju). Tā ir tendence aizmirst informāciju, ko var viegli atrast tiešsaistē, izmantojot interneta meklētājprogrammas. Pirmie pētījumi par “Google” efektu parāda, ka cilvēki mazāk atceras noteiktu informāciju, kas, viņuprāt, būs pieejama tiešsaistē. Internets ir būtībā ir kļuvis par grandiozu atmiņas balstu, īpaši jaunākām paaudzēm.

Veicina atcerēšanos, vai tomēr … neatcerēšanos?

Veicot izpēti studentu izlasē, tika konstatēts, ka vairāk kā 70% studentu uzticas viedtālruņos atrodamajai informācijai un faktam, ka tā vienmēr būs pieejama. Runa ir galvenokārt par “Google” resursos pieejamo informāciju, kas ietver itkā zināmus, taču aizmirstus faktus. Tāpat, piemēram, ja nepieciešams atcerēties kādus specifiskus personiskus notikumus, tiek izmantota viedierīcē pieejamā bilžu galerijas aplikācija vai plānotājs. Bez atmiņas procesiem, kuri, šķiet, ka nākotnē tiks arvien vairāk pārorientēti uz digitālo vidi, studenti norādīja, ka arī tāda kognitīva funkcija kā koncentrēšanas spējas pastiprinās, kad viedierīces ir viņiem pieejamas.

Kā palīgs nevis balsts

Šī situācija aicina uzdot jautājumu par robežām. Protams, informācijas apjoms, kas cilvēku piemeklē ikdienā, ir aicinošs papildu digitālu resursu lietošanai (piem., digitālais plānotājs, “Google” pakalpojumi), jo atcerēties tik daudz ir diezgan jaudīgs izaicinājums. Tomēr pakāpeniska atmiņas procesu pārnese uz digitālo vidi (ja tā var teikt) visdrīzāk notrulinās atmiņas spējas līdz ar citām kognitīvajām funkcijām. “Psychology Today” akcentē arī citus riskus, tostarp labvēlīgu augsni atkarību no tehnoloģijām attīstībai un vispārēju dzīves pieredzes mazināšanos. Iespējams, pirms meklēt kārtējo informāciju interneta resursos, mēs varam pacensties to atsaukt atmiņā paši, vai pameklēt citā veidā? “Google” ir jābūt palīgam, nevis balstam.

Svarīga piebilde

Oficiālajos slimību diagnostikas klasifikatoros (piem., DSM - V) nav atrodama definīcija terminam “Google” amnēzija (vai digitālā amnēzija). Fenomenam uz doto brīdi nav veikta pietiekama, klīniska izpēte tā termina izvirzīšanai.

Atmiņa (ang. - “memory”): - 1.Spēja saglabāt informāciju vai pagātnes pieredzes reprezentāciju, pamatojoties uz mācīšanās vai kodēšanas psihiskajiem procesiem - saglabāšanu noteiktā laika intervālā un atmiņas izgūšanu vai atkārtotu aktivizēšanu.
2.Konkrēta informācija vai konkrēta pagātnes pieredze, kas tiek atgādināta.
3.Smadzeņu daļa (hipotētisko), kurā tiek glabātas informācijas un pagātnes pieredzes pēdas.
Izdala arī netiešā atmiņa; ilgstoša atmiņa; īslaicīga atmiņa u.c.

Amnēzija (ang. – “amnesia”): - daļējs vai pilnīgs atmiņas zudums. Pagaidu vai pastāvīgu to var izraisīt fizioloģiski faktori, piemēram, ievainojums vai slimība (organiskā amnēzija), vielu lietošana (zāļu izraisīta amnēzija) vai psiholoģiski faktori, piemēram, traumatiska pieredze (disociatīvā amnēzija).

Resursi

Ja vēlies lasīt vairāk par to, kā informācijas iegūšana un atgūšana jebkurā vietā un laikā nāk mums ne tikai par labu, bet parāda arī savas ēnas puses, vari ieskatīties šajā vai kādā no izmantotās literatūras sarakstā redzamajiem avotiem.

Izmantotā literatūra:
American Psychological Association. (2023). Memory. In APA dictionary of psychology. Skatīts: (31.07.23). https://dictionary.apa.org/memory

American Psychological Association. (2023). Amnesia. In APA dictionary of psychology. Skatīts: (31.07.23). https://dictionary.apa.org/amnesia

Storm, C., B., Stone, S., M., Benjamin, A. S. (2016): Using the Internet to access information inflates future use of the Internet to access other information, Memory, 1 – 7. DOI: 10.1080/09658211.2016.1210171.

Musa, N., Ishak, M. S. (2020). The Identification of Student’s Behaviours of Digital Amnesia Syndromes and Google Effect in the Department of Library Sciences, State Islamic University of Ar-Raniry – Indonesia, International Journal of Information Technology and Library Science, (1) 1 - 8.

Sparow, B., Liu, J., Wegner, D., M. (2011). Google Effects on Memory: Cognitive Consequences of Having Information at Our Fingertips, ScienceXpress, 1 – 4.

Rakstu sagatavoja: Edijs Zemvaldis, Mg.psych