Šis gads, šis laiks var tikt pielīdzināts tādam kā eksperimentam, kas Latvijā sākās 2020. gada martā un, ar dažādām izmaiņām un situācijas saasinājumiem, turpinās arī šobrīd. Ar vārdu “eksperiments” apzīmēju ne tikai Covid-19 pandēmijas izaicinājumus, kas saistīti ar darba ikdienas, darba vides maiņu, ierobežojumiem, mācībām no mājām un ikdienas sadzīves pārplānošanu, bet arī cilvēku mentālās veselības izaicinājumus. Diezgan paredzami, ka šāda veida krīzes var ietekmēt cilvēku mentālo veselību vai arī veicināt kādu grūtību saasinājumus. Ja mēs mēģinām uzskaitīt faktorus, kas var veicināt kādas grūtības mentālās veselības sfērā, tad šajā laikā tādi ir gana daudz un, iespējams, daļai pat visi vienlaikus. Piemēram, finanšu grūtības, darba zaudējums, izmainīts dienas ritms, papildus slodze iesaistoties bērnu mācību procesos, attiecību problēmas, kas var izrietēt no visa iepriekš minētā, un galu galā, ne mazāk liels stresors ir bailes saslimt, bailes par tuvinieku veselību, bailes no nāves un arī saskaršanās ar līdzcilvēku zaudējumu.
No vienas puses – cilvēks ir gana pielāgoties spējīga būtne un nav tā, ka mums pilnīgi visiem šobrīd būs novērojamas kādas mentālās veselības problēmas, tomēr pārzinot mūsu mentālās jeb psiholoģiskās veselības uzturošos pamatus, riski saskarties ar grūtībām ir augstāki.
Ko saka jaunākie un iepriekš veiktie pētījumi par to, kas notiek ar cilvēkiem šādās situācijās?
Pētījumi apstiprina, ka pandēmijas laikā ir izplatītas ar mentālo veselību saistītas problēmas, tomēr tās ir grūti risināt. Pandēmija pēc savas būtības ir sarežģīta dažādos līmeņos un kopumā ir maz skaidru pierādījumu par mentālās veselības traucējumu epidemioloģiju tās laikā, kā arī par iespējamiem pasākumiem to risināšanai (Ransing et al., 2020). Iepriekš veiktie pētījumi ir atklājuši dziļu un plašu psiholoģiskās ietekmes spektru, ko rada kādas slimības uzliesmojums, tai skaitā arī pandēmija. Šāds stāvoklis nozīmīgi ietekmēt plašu sabiedrības daļu tieši individuālā līmenī, radīt jaunus psihiskus simptomus cilvēkiem bez mentālās veselības problēmām un pasliktinot to cilvēku veselības stāvokli, kuriem jau ir kāds no mentālās veselības traucējumiem, kā arī sagādāt papildus grūtības šo cilvēku aprūpētājiem. Slimības uzliesmojums un pandēmijas stāvoklis cilvēkiem rada bailes un satraukumu par iespēju saslimst vai nomirt un tas rada bezpalīdzības stāvokli (Ho et al., 2020). Tāpat ir konstatēts, ka starp mentālās veselības traucējumiem pandēmijas uzliesmojuma laikā ir arī depresija, trauksme, panikas lēkmes, somatiski simptomi, posttraumatiskā stresa sindroms, delīrijs, psihoze un pat pašnāvības (Hall, Hall & Chapman, 2008; Tucci et al., 2017; Müller, 2014).
Cilvēki, kuri ir piedzīvojuši kāda tuva cilvēka zaudēšanu vai saskārušies, kad kāds no tuviniekiem ir inficēts, izjūt dusmas un aizvainojumu. Savukārt tie cilvēki, kuri ir inficējušies un/vai atrodas karantīnā var piedzīvot gan kaunu, gan vainas izjūtu, gan stigmatizāciju (Ho et al., 2020). Pētījumi arī atklāj, ka ilgāk esot karantīnā ir iespējams piedzīvot lielāku psiholoģisko stresu, kas līdz ar to saistīts ar palielinātu posttraumatiskā stresa simptomu izplatību un depresijas simptomiem (Hawryluck et al., 2004).
Cilvēki šādās ekstrēmās situācijās arī mēdz izjust neuzticību valdībai un iesaistītajām pusēm, kas cīnās ar slimības uzliesmojumu, jo netic, ka atbildīgie dienesti spēs apturēt slimības izplatību. Un negatīvās emocijas tikai pieaug līdz ar to, ka slimības ierobežošanai tiek veikti tādi pasākumi kā daudzu iestāžu darba apturēšana, rūpniecisko pakalpojumu ierobežošana, kas tādējādi negatīvi ietekmē ekonomiku, daudziem cilvēkiem piedzīvojot finansiālus zaudējumus un bezdarbu (Van Bortel et al., 2016).
Diemžēl stigmatizācija un vainas izjūta tiek novērota arī starptautiskā līmenī, kad tiek runāts par citām valstīm, kuras ir skārušas slimības uzliesmojums, jo cilvēki izjūt bailes no inficēšanās, kā rezultātā tiek kavēta tirdzniecība, kas ietekmē ekonomiku, veicinot turpmāku neapmierinātību sabiedrībā. Visas šīs emocijas var pastiprināt iepriekš konstatētos depresijas un trauksmes traucējumus un tas var ievērojami mainīt un ietekmēt cilvēku uzvedību un sociālo mijiedarbību ar citiem (Ho et al., 2020).
Balstoties uz novērojumiem un pētījumiem, var secināt ka pandēmija vai kādas slimības uzliesmojums ļoti būtiski ietekmē cilvēku psiholoģisko veselību, radot dažādu psihiskos traucējumus, kuri var pat saglabāties ilgi pēc pandēmijas beigām. Pandēmijas psiholoģiskā ietekme ir ne tikai uz vienu indivīdu, bet arī uz visu sabiedrību un kopienu, kas tālāk rada ietekmi uz visu ekonomiku.
Nākotni ir grūti paredzēt… Vai un cik ilgi saglabāsies negatīvā ietekme uz cilvēku mentālo veselību? Vai šī brīža dzīves modelis būs jaunā “norma”? Kā cilvēki turpmāk skatīsies uz dažādām vīrusa slimībām? Vai mainīsies mūsu piesardzības līmenis? Kā jau raksta sakumā minēts – šis ir zināms eksperiments, kas iespējams ienesīs gana lielas pārmaiņas mūsu dzīvēs arī ilgtermiņā.
Intellego “Ceļvedis krīzē”: latviski, krieviski, angliski
Psychologytools veidoto ceļvedi “Kā sadzīvot ar raizēm un trauksmi globālas nenoteiktības apstākļos”: latviski (atrodams arī citās valodās)
Paldies par iesaisti raksta veidošanā prakses ietvaros Inesei Guščai, Rīgas Stradiņu Universitātes studentei.
Izmantotā literatūra:
Hall, R. C., Hall, R. C., & Chapman, M. J. (2008). The 1995 Kikwit Ebola outbreak: lessons hospitals and physicians can apply to future viral epidemics. General hospital psychiatry, 30(5), 446-452.
Hawryluck, L., Gold, W. L., Robinson, S., Pogorski, S., Galea, S., & Styra, R. (2004). SARS control and psychological effects of quarantine, Toronto, Canada. Emerging Infectious Diseases, 10(7), 1206.
Ho, C. S., Chee, C. Y., & Ho, R. C. (2020). Mental health strategies to combat the psychological impact of COVID-19 beyond paranoia and panic. Ann Acad Med Singapore, 49(1), 1-3.
Müller, N. (2014). Infectious diseases and mental health. Comorbidity of Mental and Physical Disorders, 99.
Tucci, V., Moukaddam, N., Meadows, J., Shah, S., Galwankar, S. C., & Kapur, G. B. (2017). The forgotten plague: Psychiatric manifestations of Ebola, Zika, and emerging infectious diseases. Journal of global infectious diseases, 9(4), 151.
Van Bortel, T., Basnayake, A., Wurie, F., Jambai, M., Koroma, A. S., Muana, A. T., & Nellums, L. B. (2016). Psychosocial effects of an Ebola outbreak at individual, community and international levels. Bulletin of the World Health Organization, 94(3), 210.
uz augšu