“Uzslava viņu padarīs pašapmierinātu, viņa vairs necentīsies!”
“Tā tik vēl trūka, ka es par viņa pamata pienākumu veikšanu teikšu uzslavas! Tas viņam vienkārši ir jādara, bez papildus bonusiem. Viņam taču algu par to maksā, kādas vēl uzslavas?!”
“Beidzot saņemas laikā nodot darbus un man tagad viņu par to jāslavē? Tas vienkārši nav taisnīgi pret tiem, kuri parasti visu izdara laikā.”
“Ja teikšu komplimentus, tad padomās, ka es pielienu.”
“Ja pateikšu paziņai, ka viņai smuki svārki, viņa var samulst un veidosies neveikla situācija.”
Šādus vārdus mēs reizēm dzirdam no cilvēkiem, kad mudinām teikt labo otram. Noteikti pieņēmumi par komplimentiem, kā arī iedomāts TAISNĪGUMS reizēm mūs kavē uzslavēt un teikt komplimentus. Tomēr, ja skatās pēc derīguma kritērija, tad izvēle ir vienkārša – ievērots taisnīgums un principi vai motivēts cilvēks un vairotas pozitīvas emocijas. Kritika un norādes motivē ievērot precizitāti, termiņus un iekļauties izvirzītajos kritērijos, bet tā arī mazina iekšējo vēlmi patiesi iesaistīties un drīzāk liek izpildīt tikai prasīto minimumu. Uzslava motivē citādākā veidā. Tā liek ne tikai labi justies, bet arī censties izdarīt vairāk par prasīto, veicina iesaistīšanos un radošu pieeju. Vairumam gribas būt labiem, novērtētiem un sajust spēka sajūtu. Uzslavai un komplimentam nevajadzētu būt pašmērķim dzīvē, tomēr nevar noliegt, ka tas ir viens no spēcīgākajiem darbības dzinuļiem; tātad tas noteikti ir viens no pamata motivēšanas rīkiem.
Atceries pēdējo reizi, kad saņēmi uzslavu par darbu. Kā Tu juties? Ko darīji? Varu pastāstīt savu piemēru! Mani paslavēja par interesantu rakstu. Rakstīšana man ir patīkams process, tomēr tas prasa piepūli. Kā jau piepūles aktivitāti, reizēm to gribas atlikt. Tomēr, saņemot uzslavu, es naski metos plānot nākošo rakstu darbu, kaut izpildes termiņš vēl bija tālu.
Ieguvējs uzslavas vai komplimenta gadījumā nebūt nav tikai saņēmējs. Milzīgs ieguvums ir devējam! Jo:
Komplimenti, protams, ne vienmēr ir tikai jauki un labu atmosfēru veicinoši. Piemēram, darba situācijā, meitene kolēģa, ik dienas izteiktos, komplimentus par to, cik labi viņa izskatās, var uztvert kā uzmākšanos. Ja, saņemot komplimentu, patiesi šķiet, ka tas ir nevietā, tad uz to mierīgi drīkst norādīt! Lai tas nemazina kopējo pozitīvo attieksmi pret komplimentiem!
Reizēm nesakām labo novērtējumu, jo baidāmies, ka labas atmosfēras vietā iegūsim neveiklu situāciju. Tas protams nav neiespējami. Mūsu kultūrā ir pieņemts uz komplimentu par smuku kleitu atbildēt ar caurumiņu un pleķīšu skaitīšanu un norādīšanu, ka kleita ir šausmīgi veca. Tomēr labu vārdu teikšana un saņemšana atkal ir treniņa jautājums. Jo vairāk to darīsim, jo labāk tas izdosies un varbūt ar laiku vairums no mums uz komplimentu mācēs atbildēt ar smaidu un vienkāršu “Paldies!”
Karīna
uz augšu