Kas ir sociālā trauksme un kāpēc tā rodas?

Tas ir emocionāls diskomforts, apmulsums vai trauksme dažādās sociālās situācijās. Līdz 95% cilvēku piedzīvo zināmu trauksmi sociālās situācijās. Sociālā fobija ir trauksmes traucējums, ko raksturo bailes izjust pazemojumu un apkaunojumu citu cilvēku klātbūtnē. Ir specifiska (izpaužas noteiktās situācijās) un ģeneralizēta.

Iespējamie sociālās trauksmes cēloņi:

• Bioloģiskie faktori. Piemēram, ģenētiska nosliece vai nervu sistēmas īpatnības, kas var būt saistītas gan ar ģenētiku, gan intrauterīnu attīstību vai bērna piedzimšanu. Risks ir lielāks, ja kādam tuviniekam bija trauksmes traucējumi.
• Audzināšana un atmosfēra ģimenē. Piemēram, bērns pastāvīgi tika kritizēts mājās vai viņa vecāki bija kautrīgi. Tad pastāv liels risks, ka viņš arī izaugs nedrošs, kautrīgs un uztrauksies , saskarsmē ar citiem.
• Negatīva pieredze ar vienaudžiem. Piemēram, mobings vai bulings.
• Personiskās īpašības. Piemēram, zems pašvērtējums vai perfekcionisms. Cilvēki, kuri uzskata sevi par “nepietiekami labu”, baidās, ka citi to pamanīs un līdz ar to izvairās no saskarsmes: “Visi zinās, ka esmu stulba, un redzēs, ka esmu neglīta - labāk nekur neiešu.”

Kādā veidā tas izpaužas?

• Fiziski sociālā trauksme var izpausties tāpat kā citi trauksmes veidi: nosarkšana, sirdsklauves, svīšana, slikta dūša, karstuma viļņi, grūtības elpot, drebuļi, reiboņi, sāk trīcēt rokas un balss u.c.
• Negatīvas domas – bailes no izgāšanās, bailes no negatīva novērtējuma. Uz sevi fokusēta uzmanība. Trauksmes brīžos cilvēkam ir daudz domu par to, ko par viņu domā citi. “Viņi domā, ka esmu idiots”, “Visi redz, kā es nosarku”, “Mani nekad vairs neaicinās uzstāties”, “Es viņiem nepatīku”. Sakarā ar to tiek zaudēts kontakts ar sarunu biedru, jo visa uzmanība tiek pievērsta satraucošām domām.
• Trauksmei ir arī uzvedības izpausmes. Izvairīšanās vai drošības uzvedība sociālās situācijās. Cilvēks var atteikties uzstāties, sākt izvairīties no iepazīšanās, lietot alkoholu, lai justies pārliecinātāks saskarsmē, vai klusēt, baidoties pateikt kaut ko “stulbu”.

Vai sociālo trauksmi var izārstēt?
Uztraukties ir normāli, taču, ja pamanāt ne tikai satraukumu, bet arī sociālās trauksmes pazīmes, tad labāk meklēt palīdzību pie speciālista. Uz pieradījumiem balstīta sociālās trauksmes ārstēšanas metode ir kognitīva biheiviorālā terapija (KBT).

Kā atbalstīt draugu vai tuvinieku, ja viņš piedzīvo sociālu trauksmi?
Ja jūsu draugam/tuviniekam ir sociāla trauksme, jums nevajadzētu teikt: “Šoreiz gandrīz nevarēja pamanīt, ka tu nervozēji”, “Nu, kāpēc tu esi tik kautrīgs?”, “Tevi ir jāārstē.”
Mēģiniet nekoncentrēties uz cilvēka satraukumu, kad uzaicināt viņu kaut kur. Tā vietā jūs varat pateikt viņam, cik laimīgi būs pārējie, ja viņš ieradīsies uz tikšanos. Noder arī dalīšanās pašu pieredzē, piemēram, pastāstiet, kas jūs satrauc un kā pats ar to tieciet galā: “Es arī ļoti uztraucos pirms publiskas uzstāšanās - man palīdzēja konsultācijas pie psihologa.” vai “Man arī pirms intervijas plaukstas svīst, bieži nosarkstu, bet es cenšos sevi uzmundrināt vai arī pielietoju nomierināšanas tehnikas, ko ieteica man psihologs.”.

Ja redzat, ka tuviniekam reakcija uz sociālajām situācijām ir līdzīga sociālajai fobijai, piemēram, viņš ir noslēgts, maz iet ārā, tad pastāstiet viņam par savām izjūtām/bažām šajā sakarā: “Es uztraucos par tevi, tu man esi svarīgs. Vai es varu tev palīdzēt?" Ja atbilde ir jā, varat dalīties ar viņu rakstos par sociālo trauksmi vai sociālo fobiju un uzticamu speciālistu kontaktiem, pie kuriem viņš var griezties.

Rakstu sagatavoja: Irina Stojaša, KBT psihoterapeite