Pavasarī mēs satiekamies. Daba iekārto skatuvi piknikiem, randiņiem, kopīgām radu un draugu sanākšanām, pastaigām, sportam - vienkārši labai kopā būšanai.
Pavasaris var būt arī grūts laiks. Grūts, tiem, kam saasinās nomāktība, grūts tiem, kas jūtas vientuļi. Pēc definīcijas vientulība ir izteikti nepatīkama mūsu izjusta sajūta, nevis objektīvs lietu stāvoklis. Cilvēks var būt viens, bet nejusties vientuļš, vai, gluži pretēji, pūļa vidū justies tā, ka nav neviena, ar ko varētu dalīties. Vientulības sajūta rodas no nepiepildītas vajadzības pēc cilvēciskām attiecībām.
Kādas aptaujas rezultāti rāda, ka vairums cilvēki pietiekami bieži jūtas vientuļi, bet vientulība ir tā sajūta, kuru ir nepatīkami atzīt. Iespējams daudz vienkāršāk mums ir pateikt, ka jūtamies dusmīgi vai nomākti. Atzīties vientulībā ir kauns, un tas cilvēku padara vēl izolētāku.
Ja grūti atzīties vientulībā citiem un jūtamies tā dēļ īpaši atšķirīgi un nepareizi, tad tikpat grūti varētu būt atzīties vientulībā pašiem sev, tāpēc mēs esam radoši un atrodam veidus, kā no vientulības bēgt. Tomēr, tā vietā, lai meklētu attiecības mēs: spēlējam azartspēles, skatāmies TV, ieslīgstam kompensējošā virtuālajā vidē, pārāk daudz iepērkamies, īpaši rūpējamies par savu fizisko izskatu (kad būšu skaista, tad nepatīkamās sajūtas atkāpsies). Kaut arī mūkam, cik spēka, tomēr nepatīkamā sajūta uzpeld atkal un atkal. Kāpēc tā? Tāpēc, ka neatzīstam savas patiesās izsalkušās vajadzības, un līdz ar to neīstās arī cenšamies pabarot.
Iemesli, kāpēc grūti atzīt savu vientulību, slēpjas mūsu noturīgos, bet samērā neprecīzos pieņēmumos par vientulību. Tā kā vientulības sajūtas faktu cilvēki cenšas notušēt, tad viena spēcīga pārliecība par vientulību, kas izveidojas ir: ‘’tā tas notiek tikai ar mani’’, un tas savukārt nozīmē, ka ‘’ar mani kaut kas nav kārtībā, esmu savādāks kā citi’’. Vēl viena pārliecība, kas uztur grūtības ir šāda - ‘’vientulība ir manas personības īpašs defekts un tāpēc tā mani pavadīs vienmēr’’.
Ja ļaujamies šīm pārliecībām, tad tas ietekmē mūsu emocijas. Tie, kas jūtas vientuļi arī var būt vairāk pakļauti, aizkaitinājumam, dusmām, skumjām, nedrošībai par sevi un savām spējām. Tas nozīmē, ka ar laiku vientulība sāk uzturēt pati sevi – cilvēks nejūtas tā, ka vēlas, spēj un prot kontaktēties, līdz ar to viņš sāk izvairīties no cilvēkiem un situācijām, kas var būt saistītas ar kontaktēšanos. Vientulības sajūta kļūst dziļāka. Jo vairāk un spēcīgākas šādas pārliecības par vientulību mums ir, jo apkaunojošāka tā liekas, līdz ar to, grūtāk to atzīt un atrast veidu, kā izkļūt no apburtā loka.
Atgādinājums! Tālākie ieteikumi domāti tiem, kas jūtas vientuļi, nevis tiem, kas ir vieni un jūtas ar to brīnišķīgi!
Lai piepildītu vajadzību pēc attiecībām, jāsāk ar atzīšanos sev – ‘’Es jūtos vientuļa’’. Šis ir pirmais solis, kas prasa drosmi, bet ir ļoti nozīmīgs tālākajam ceļam. Kad tas ir sperts, jāizpēta, kurās attiecību jomās nepiepildītā vajadzība slēpjas. Kad izdarīts tas, jāķeras klāt savām pārliecībām par vientulības dabu un kārtīgi tās jāizpurina. Mēs varam sev teikt aptuveni šādus vārdus: ‘’Vientulība piemeklē daudzus cilvēkus, es nebūt neesmu vienīgā! Vientulība nav diagnoze vai kauns, šī sajūta tikai signalizē, ka man ir vajadzības, kas ir jāpiepilda un es to nedrīkstu ignorēt! Vientulība nav nepārvarams liktenis! Es piepildīšu savu vajadzību pēc attiecībām ja vien to vēlēšos!’’
Šīs domas, ja vien tās mums ir jaunas, ir jāatkārto atkal un atkal, līdz būsim tās iedzīvinājušas savā apziņā. Varbūt ir vērts savu mantru uzrakstīt un pielikt kādā redzamā vietā.
Vēl viena lieta, kas darāma – jārevidē tās darbības, kas ikdienā aizpilda tukšumu. Uzdodiet sev jautājumu: ko es daru, kad jūtos slikti? Iespējams, ka daļu no šīm darbībām (piemēram, pārmērīgu iepirkšanos) es varu aizstāt ar cilvēcisku kontaktu meklēšanu un uzturēšanu.
Ja uztveram vientulības pārvarēšanu kā risināmu problēmu, tad tieši tādā veidā tai arī jāķeras klāt! Izdomājiet, ko jūs īsti vēlaties panākt; mērķim ir jābūt skaidri definētam un realizējamam (neuzlieciet sev par mērķi pēc 2 mēnešiem būt par 100 cilvēku ballītes karalieni vai arī apprecēties - šāds mērķis visdrīzāk nebūs realizējams un nepiepildīts nesīs līdzi vilšanos). Domājiet, kur varat iepazīties ar sev interesantiem cilvēkiem. Visdrīzāk tas būs saistīts ar vietām un nodarbēm, kas jūs pašas interesē, tātad iespējams jūs papētīsiet, kādās, jums tīkamās, nodarbēs tuvākā mēneša laikā jums vērts iesaistīties. Ja saprotat, ka jums nepieciešamas attiecības, domājiet par labākajām vietām kur iepazīties. Runājiet ar tiem cilvēkiem, kurus pazīstat, mēģiniet runāt par attiecībām ar citiem – kā viņi tās veidojuši, ar kādiem šķēršļiem saskārušies. Zvaniet kādiem sen nesatiktiem draugiem. Padomājiet par to, kādus kopīgus pasākumus jūs varat ierosināt. Kad ir izdomāts, kādos virzienos vērts doties, seko galvenais: sastādiet plāniņu un ķerieties tam klāt!!
Ja jums ir grūtības veidot kontaktus ar nepazīstamiem cilvēkiem un dēļ uztraukuma jūs labprāt izvairieties to darīt, tad jums priekšā stāv darbs ar savu sociālo trauksmi. Par to vairāk jūs varat izlasīt šajā lasītavas rakstā. Šajā sakarā vēl viena svarīga lieta, kuru vērts iemācīties ir spēja dalīties ar citiem par sevi. Šķēršļi , lai dalītos var būt tehniska neprasme sevi prezentēt vai arī dziļa neuzticēšanās citiem cilvēkiem (ja uzticēšu lietas par sevi, būšu viņu varā). Pirmās problēmas atrisināšana ir treniņa jautājums, otrās risināšana var prasīt psihoterapeitisku palīdzību. Dalīšanās ar otru ir attiecību pamats, tomēr dziļas attiecības veidojas palēnām – nesteidzieties arī ar pārmērīgu atklāšanos pirmo tikšanās reižu laikā. Tas jums palīdzēs izvairīties no situācijas, kad vientulības dzītas ieskrienam attiecībās ar cilvēkiem, kas mums patiesībā nepatīk un attopamies ‘’vientuļi pūlī’’.
Visu laiku turpiniet sev atgādināt, ka vientulība nav diagnoze. Atmetiet vainas sajūtu par vientulību un izbaudiet vienatnes laiku kā savas pilnveidošanās, savu interešu izkopšanas laiku, tādā veidā jūs varēsiet kopt savu pašapziņu un tas jums palīdzēs labu attiecību veidošanā. Negaidiet ne tūlītējus panākumus ne izgāšanos – cilvēkiem nav obligāts pienākums atsaukties jūsu iniciatīvai tikai tāpēc, ka jums to ļoti vajag, ja vien viņi to paši nevēlas, tomēr ir arī pilnīgi skaidrs, ka, virzot savas vēlmes, uzmanību un rīcību savējo virzienā, jūs viņus atradīsiet!
Lasi arī TVNET.
uz augšu