Mēs visi ik pa laikam par kaut ko raizējamies. Tas ir veids, kā mēs sevi cenšamies pasargāt no nepatīkamā tuvākā vai tālākā nākotnē. Tā iekārtotas mūsu smadzenes – lai meklētu labsajūtu un izvairītos no sāpēm (fiziskām, emocionālām). Tomēr bieži vien raizēšanās mums īsti neko nedod. Tā prasa daudz enerģijas, mēs izjūtam iekšēju nemieru vai trauksmi. Bieži raizes par kaut ko pilnībā pārņem prātu un nav pat vietas, lai domātu par ko citu vai rastu iedomātajai vai reālajai problēmai kādu risinājumu.
Raizes parasti ir kā jautājums: “Ja nu?”, “Ja nu kaut kas notiek…?” Šis jautājums it kā provocē problēmu risināšanu, bet ja tā nenotiek, tad turpinām veidot negatīvos nākotnes scenārijus. Tad mēs paliekam tikai raižu līmenī un domas uztur nemieru un trauksmi. Raizēšanās ir salīdzināma ar nebeidzamu gatavošanos situācijām, kurās mums būs “jāuzbrūk vai jābēg”.
Raizēšanos bieži uztur kļūdainas pārliecības, piemēram:
Realitātē mēs motivējam sevi ar apbalvojumiem, nevis ar raizēm. Raizējoties mēs attīstām negatīvos scenārijus par to, kas varētu notikt un iestrēgstam tajos. Raizējoties mēs mēdzam izvairīties no reālās problēmas risināšanas.
Kad izjūtam raizes, vērts sev pajautāt:
Kas ir sliktākais, kas varētu notikt? Cik ļoti tam ticu?
Vai tas, par ko man ir raizes, vispār ir risināms?
Kā es raizējoties risinu problēmu?
Vai raizējoties es no kaut kā izvairos?
Ko es darītu, ja mani šis neuztrauktu?
Kas notiks, ja es pārstāšu raizēties?
Izaicini savas raizes! Pamēģini!
Nedēļu vai divas pieraksti visas savas raizes par tuvāko nākotni! Pieraksti situāciju, kad izjuti raizes un domas, par to, kas notiks. Pieraksti arī savas emocijas un novērtē, cik tās bija spēcīgas no 0-10. Pēc laika pieraksti katrām raizēm pretī, kas realitātē notika un mēģini novērtēt, vai tās raizes bija derīgas vai nederīgas.
Piemērs “raižu dienasgrāmatai”:
Situācija: pirmā diena darbā pēc atvaļinājuma
Domas: Būs daudz e-pasti sakrituši. Visiem būs jāizseko, būs daudz darbu. Būs grūta nedēļa! Atkal jutīšos slikti un būšu noguris! Es negribu tā justies!
Emocijas: Uztraukums (8), dusmas (6)
Kas patiešām notika? E-pasti bija gana daudz, bet, lai uz daudziem no tiem atbildētu, man bija nepieciešamas pārrunas ar kolēģiem. Kolēģi bija atsaucīgi, visu izskaidroja. Pēc kāda laika sapratu, ka nekas degošs, ārkārtējs vai neaptverams nav noticis.
Vai manas raizes bija derīgas vai nederīgas? Nederīgas.
Mg.psych. Katrīna Žaltkovska
uz augšu