Raizēšanās ir pietiekami bieža parādība cilvēku vidū un raksturīga tieši cilvēkiem. Šajā dzīves posmā raizēšanās noteikti ir pieaugusi, jo raizes ir tipiska atbildes reakcija uz neskaidrību. Raižu saturs var būt saistīts ar reāliem uzdevumiem un problēmām (“Viss jāpaspēj - jānomaksā rēķini, jāpiezvana kolēģiem, jāpalīdz bērniem, jāgatavo izdales materiāli. Baidos kaut ko aizmirst!”); vai iespējamām problēmām (“Ja nu es saslimstu..”).
Raizēm raksturīgas ir uzmācīgas domas, kas veicina nemieru un trauksmi. Tās neliek mierā un nav vēlamas vai patīkamas. “Raizes”, atšķirībā no vienkārši “domāšanas”, raksturo tas, ka atkārtojas vienas un tās pašas domas (ar tendenci to saturam pasliktināties, raizēšanās rezultātā kļūstot negatīvākam un katastrofiskākam), kā arī procesa rezultātā īsti neveidojas palīdzoši secinājumi vai problēmu risināšanas – reāls plāns. Lai gan ar raizēšanās palīdzību prāts bieži vien mēģina nonākt tieši pie problēmu risinājumiem, tas nav īsti efektīvi.
Lai šo procesu padarītu efektīvāku un mazāk mokošu (jo raizes nudien var nomocīt), noderēs pirmajā acu uzmetienā šķietami paradoksāla metode – uzorganizē tikšanos ar savām raizēm!
Tipiski, kad cilvēks izjūt raizes kā nevēlamas, viņš cenšas izvairīties no raižpilnām domām. Cilvēks var censties sev pavēlēt nedomāt šī domas vai apzināti mēģināt pārslēgt uzmanību uz kaut ko citu (palasīšu labāk grāmatu…). Grāmatas lasīšana pat varētu darboties, tomēr ir liela iespēja, ka raižpilnās domas nāks atpakaļ ar jaunu spēku un galu galā aizņems daudz vairāk mūsu uzmanības un laika, nekā raižu objekts būtu pelnījis. Izvairīšanās un pārslēgšanās no raižu domām nedarbojas tik labi tādēļ, ka raizēm ir raksturīgs uzmācīgums. Un jebkura uzmācīga doma tāpēc arī ir uzmācīga, ka, jo vairāk to dzen prom, jo lielāka iespēja ka tā atgriezīsies. Leģitīma laika un telpas piešķiršana raizēm, samazinās to uzmācību, nekontrolējamību un spēku! Ne velti šo sauc par stimulu kontroles metodi.
Izmanto metodi “raizēšanās laiks” (ang. worry time) - 1.PAMANI - 2. ATLIEC – 3. RAIZĒŠANĀS LAIKS** - Pamani savas raizes un tad atliec raizēšanos uz vēlāku laiku – uzaicini raizes uz randiņu - raizējies cik spēka noteiktā laikā un vietā (velti savu laiku raizēm, centies saprast, kas no raižu satura ir risināms, maini attieksmi pret to, kas tikai varētu notikt)!
Lai vispār jel ko darītu ar raizēm, sākumā tās jāpamana. Atrodi, kas ir tieši Tavi indikatori, ka esi nodevies raizēšanās procesam. Turpmāk daži piemēri - ne visi būs visiem un visdrīzāk būs tādi, kas te neparādās, bet ir Tev raksturīgi!
Kad esi pamanījis, ka raizējies pārāk ilgi, vai brīdis tam nav piemērots (piemēram, Tu vadi auto un nekoncentrējies pietiekami), pieņem savas raizes un dod sev komandu: “Es raizēšos par šo vēlāk! Tagad es veltīšu pilnu uzmanību tam, kas notiek uz ceļa!” Šo posmu varētu nosaukt arī par Skārletas O’ Hāras metodi (par to es domāšu rīt!).
Izvēlies vienu konkrētu laiku un nosaki ilgumu, kad raizēties. Piemēram, es raizēšos 6 vakarā pusstundu! Tu vari arī ieviest regulāru raizēšanās laiku katru dienu, ja raizēšanās ir Tev ļoti raksturīga un pavada Tevi ikdienā! Atrodi tādu laiku, kad Tevi neviens netraucēs, Tev ir pietiekami augsts enerģijas līmenis un Tava raizēšanās pārāk netraucēs ne Tev ne apkārtējiem! Neieplāno raizēšanos pirms miega!
Kad pienācis raizēšanās laiks, sāc! Ļauj savām raizēm vaļu un raizējies, cik spēka! Šī metode mēdz darboties arī nedaudz paradoksāli, jo bieži vien konkrētajā brīdī cilvēkam nemaz nav noskaņojums raizēties un tad reizēm nākas secināt, ka problēmu veido ne tik daudz pats raižu objekts bet gan pati raizēšanās. Tomēr velti visu raizēšanās laiku savām raizēm! Vari ļauties satraukumam, bet vari arī mēģināt sadalīt savas raizes un veidot rīcības plānu risinājumiem.
Ja kaut kas ir atrisināms ātri, vari izdarīt to tūlīt – savā raižu laikā (piemēram, piezvani draugam, zvanu kuram esi atlicis, jo pieņem, ka saruna būs nepatīkama; apmaksā rēķinus, par kuriem raizējies, ka aizmirsīsi par tiem, jo darāmo mazo darbu ir tik daudz). Ja problēma nav atrisināma uzreiz, vari strādāt pie plāna, kurā izveido risināšanas soļus (piemēram, rēķinu apmaksai pietrūkst naudas – kurus jāapmaksā primāri, kur dabūt naudu pārējam, kādas ir iespējas vienoties par vēlāku vai daļēju apmaksu).
Ja raizes sagādā lietas, kas nav notikušas, bet var notikt (es varu saslimt), tad domā par reāliem risinājumiem, kas var samazināt raižu piepildīšanās iespējamību un strādā ar savām trauksmi radošajām domām (cik liela ir patiesā iespējamība, ka raizes piepildīsies? Vai nefokusējos uz ļaunāko scenāriju? Kāds ir reālistiskākais scenārijs? Ko man teiktu draugs, ja dzirdētu manas raizes? Vai nepieļauju domāšanas kļūdas? Ieskaties šajā rakstā!)
Atceries pabeigt savu raizēšanos laikus! Tev vienmēr būs iespēja turpināt nākamajā dienā, sevis noteiktajā laikā!
Lai izdevies randiņš!
uz augšu